Fragmenti no tievējošas sievas vīra dienasgrāmatas – gandrīz pārsprāgu no smiekliem

Es, protams, visu saprotu. Arī visu dāmīšu, tai skaitā arī manas mīļotās, tiekšanos kļūt vēl labākām, nekā viņas patiesībā ir.

Bet viņu maniakālā tiekšanās visu izdarīt labāk par visiem pārējiem man, protams, nav pieejama…

Viss sākās, kā parasti, pēc pagājušā gada jaunā gada svētkiem. Mana burvīgā centās sākt jaunu dzīvi līdz ar jauna gada sākšanos. Ka tik ne arī.

Spaiņi ar rasolu un vecmāmiņas Napoleona kūka palīdzēja viņai zaudēt cīņā ar mīlestību pret ceptiem kartupeļiem un pončikiem ar ievārījumu un tamlīdzīgiem gardumiem. Tāpēc cīņa uz laiku tika atlikta. Un tagad Anna nolēma, ka tie liekie divi centimetri ap vidukli, kas viņai bija, šogad viņai nenormāli traucē.

Pirmā diena

Mana mīļotā uzvilka džinsus, kurus nēsāja devītajā klasē. Knapi aiztaisīja, un piepūta lūpas. Uz manu aso piezīmi, ka Anniņa šajos džinsos pēdējo piecu gadu laikā ir iekāpusi tikai guļus stāvoklī, es saņēmu pļauku. Un par ko?! Vispār nesaprotu.

Otrā diena

Man liekas, ka Anna sāk jukt prātā. Nu labi, lai jau tievē, bet kāpēc gan ir jāņirgājas par mums, pārējiem? Mans jaukumiņš visu to garšīgo, kas ledusskapī atradās, izbaroja mūsu kaķim. Pičis apjuka, piepūtās un ar ķepām knapi varēja aizsniegt grīdu.

Visa ģimene tika uzsēdināta uz attīrošu diētu. Vakariņās visi ēda to, kas varēja būt nesālīti rīsi. Saku “varēja būt”, jo bez mikroskopa šķīvja saturs bija praktiski neredzams. Sievasmāte – vellamāte aktīvi atbalstīja Annu.

Trešā diena

Uz darbu nevis gāju, bet skrēju. Pusdienas pārtraukumu gaidīju, kā debesmannu. Kolēģi žēlaini noskatījās. Kāds pajokoja: “Tevi sieva nebaro?!”. Vella jokdari. Vakarā vīratēvs pamēģināja sievietēm pieprasīt normālas vakariņas.

Kā tad! Anna papiņa priekšā nolika šķīvji ar burkānu ragū. Nu gan bērnu viņi ir izaudzinājuši. Un šitā par miesīgu tēvu ņirgāties! Anna nolasīja lekciju par to, kā neēst pēc pulksten 6.

Ceturtā diena

Kaķis Pičis prasījās ārā. Man ir aizdomas, ka ne jau pie kaķenēm. Nabadziņš jau sen ir aizmirsis par viltīgo saimnieces dāsnumu,, un tagad, kā pilnvērtīgs ģimenes loceklis, arī ēd diētiskus produktus. Prasās iet ārā. Tur ir īsta, nevis sojas gaļa.

Piektā diena

Sievasmāte tomēr ir cilvēks. Viltīgi izdevās viņai izsprukt garām acīgajai Annai ar konfekšu maisiņu. Jāatceras, ka viņai tādas garšo, un kādreiz būs jānopērk (ak dievs! Es? Sievasmātei? Konfektes? Nu gan ir noveduši…) Pēc tam, kad šī Annas cīņa ar centimetriem beigsies. Anniņ, nu kāpēc tu ar mums karo?” – vakarā es mīļi čukstu viņai ausī. Centimetri ir tik mazi, bet tu tik liela…”

Knapi paspēju izrunāt līdz galam. Nekas-nekas. Sitienu pa ausi uzskatīsim par vieglu masāžu.

Sestā diena

Viss, apnicis. Centos paskaidrot mīļajai sievai, ka vīrietim ir kārtīgi jāēd, savādāk nekam nepietiks spēka. Nelīdzēja. Bet bija arī jautrā daļa.

Novēroju, kā mans vīratēvs, vai, piedodiet, tēvs, vīrietis ar izcilu miesasbūvu, pēc grūtas dienas apēda selerijas salātus, un tik ticami pateica: Esmu paēdis!” Viņš ir dzimis aktieris!

Septītā diena

Urrā, piektdiena! Pēc darba – alus, alus, alus, ar kartupeļiem, ar cīsiņiem, nekādi vārīti dārzeņi! No debesīm atpakaļ uz grēcīgās zemes….Mīļais, tu atnāc mājās tā agrāk, šodien taču atvedīs veļas mazgājamo mašīnu…” Nē, nu kāda gan mai…mana mīļotā sieva. Viņas tehnisko izglītību apskaudīs katrs, bet viņa izliekas, ka nevar tikt galā ar veļas mašīnu. Kas tas ir, vai sieviešu žurnālos liek izlikties par muļķīti un bezpalīdzīgu? Tajos pašos, kur iesaka pieturēties pie pareizas ēšanas un tievēt kopā ar visu ģimeni?

Vakarā sievasmāte novaktēja, kad es gāju uz vannasistabu un klusējot ielika man rokās sviestmaizi ar speķi. Gandrīz izplūdu asarās un nočukstēju Paldies, mammu”. Lūk, kur ir varonīga sieviete. Un kur viņa to visu slēpj??

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu